Grāmatu apmaiņas punkts “Grāmatu pietura kabrioletā” pulcēja lasītājus Bibliotēku nedēļā

Augšdaugavas novadā Bibliotēku nedēļas ietvaros 24. aprīlī Naujenes bibliotēkas pagalmā norisinājās īpašs un radošs pasākums – grāmatu apmaiņas punkts “Grāmatu pietura kabrioletā”. Pasākums pulcēja dažādu paaudžu grāmatu cienītājus, kuri ar prieku iesaistījās lasīšanas un dalīšanās svētkos. Pasākuma laikā apmeklētājiem bija iespēja izvēlēties sev interesējošas grāmatas, kā arī atnest un atstāt citiem jau izlasītus darbus. Grāmatu piedāvājums bija daudzveidīgs – sākot no daiļliteratūras līdz bērnu grāmatām un nozaru literatūrai. Īpašu interesi izraisīja pasākuma radošā ideja – grāmatu “pietura” kabrioletā, kas simboliski aicināja “atvērt bagāžnieku un atrast savu nākamo stāstu”. Šī neparastā pieeja piesaistīja gan vietējo iedzīvotāju, gan garāmgājēju uzmanību, radot pozitīvu un iedvesmojošu atmosfēru. Šādas iniciatīvas veicina lasītprieku, ilgtspējīgu resursu izmantošanu un kopienas saliedētību. Apmeklētāji novērtēja iespēju bez maksas iegūt jaunas grāmatas un dot otro dzīvi jau izlasītajām. Bibliotēku nedēļas aktivitātes turpina apliecināt, ka bibliotēka ir mūsdienīga tikšanās vieta, kur zināšanas, radošums un kopā būšana veido nozīmīgu sabiedrības daļu.

Grāmatu pietura kabrioletā!

2.aprīlī -Starptautiskā bērnu grāmatu diena

2026. gadā par Starptautiskās bērnu grāmatu dienas oficiālo vēstnesi izvēlēta bērnu rakstniece Elena Perikleus (Elena Perikleous) no Kipras. Lūk, arī viņas vēstījums: Dēstiet stāstus, un pasaule uzplauks Reiz sensenos laikos piedzima bērns, kurš vēlējās dzīvot labāk nekā pasaku varoņi, kuri vienmēr dzīvoja laimīgi līdz mūža galam. Bērns auga un mainījās, lasīja un kļuva par Donu Kihotu, kurš cīnās ar vējdzirnavām; Alisi, kura atdzīvina brīnumus; Robinu Hudu, kurš glābj mežus; vilku, kurš vāc mēness dziedātāju pulkus. Gadi gāja, bet pasauli tomēr neskāra reiz izsapņotās pārmaiņas. Tomēr bērnam izdevās izveidot pavisam jaunu pasauli pagalma dārzā, kuru piepildīja it viss, kas sirdij tuvs. Pagāja vēl vairāki gadi. Un, tā kā grāmatas čukstēja gudrību viņa dvēselē, bērns zināja, kas jādara. Kad pienāca rudens, tika apstrādāta zeme un iesētas sēklas. Atnāca ziema. Plaukstošajā grāmatu sabiedrībā bērns pacietīgi gaidīja, kad izkusīs baltā sniega sega. Tad pienāca pavasaris. No asniem izspraucās maigas lapas. Stumbri kļuva resnāki, zari izstiepās, pumpuri izplauka. Bērna dvēsele uzplauka, piepildīta ar krāsām un smaržām. Un vasara? Tas bija laivu, buru laivu, gaisa balonu, velosipēdu laiks... laiks, kad varēja ceļot, kur vien acis rāda! Tagad bērns zināja un nešaubījās: šis bija veids, kā mainīt pasauli, – kļūt par dārznieku. Maģisku stāstu dārznieku, kurš sēj vārdus, kopj tēlus, novāc brīnumu ražu un laista iztēli. Un tā stāsti sāka augt un plesties plašumā. Un pēc tam? Bērns ar mīlestību plūca ziedus un dāvāja tos garāmgājējiem – miera, cerības, spēka un ticības neiespējamajam ziedus. Mazu brīnumu ziedus ikkatram, kurš soļoja garām.